Nedrīkst neplānot! Sākumā visu laiku nāk tāda domas, kā “kā es varu zināt, ko darīs patērētāji”, vai “tas jau nav no manis atkarīgs”… Taču jāsaprot, ka mēs esam tas par ko domājam un tajā brīdī, kad nospraužam mērķus un izstrādājam plānus, gribot, negribot domājam par savu mērķu sasniegšanu.

No pieredzes varu teikt – sākumā plānošana ir minēšana un zīlēšana, taču ar disciplīnu un vairāku gadu pieredzi rezultātus, ieguldītos resursus un laiku sanāk paredzēt ar vien precīzāk.

… filozofiski sanāca…