Ja kāds vēl nav pamanījis, tad mana otra lielākā aizraušanās pēc interneta mārketinga ir sports. Es esmu sporta līdzjutējs ar lielu stāžu, principā līdzjutējs-veterāns. Bet ne par mani ir stāsts.
Man liekas, ka šoruden ir sanācis lielisks case study ar mūsu basketbola izlases un līdzjutēju līdzdalību. Kā dažu nedēļu laikā tika sagrauts līdz tam rūpīgi izstrādāts brends/ zīmols, t.i. “Latvijas nacionālā vīriešu basketbola izlase”. Un, manuprāt, tas notika “pateicoties” internetam.
Patiesībā virsraksts nav korekts – Latvijas izlases basketbolisti paši sevi iznīcināja. Interneta lietotāji-līdzjutēji to tikai palīdzēja izdarīt, pielika punktu..
Ar ko viss sākās
Šāda un citas līdzīgas reklāmas, ko noteikti jau visi ir redzējuši, bija kā skaists, pacilājošs un motivējošs ievads līdzjutēju ilgi lolotajam notikumam – Eiropas basketbola čempionātam.
Vairāki līdzjutēji jau bija norezervējuši viesnīcas, nopirkuši biļetes uz čempionāta spēlēm Polijā jau gandrīz gadu pirms paša turnīra sākuma.
Tātad no izlases tika gaidīts kā minimums vismaz liela pašatdeve un pareizā attieksme, bet kā izrādījās vēlāk, tieši ar to arī bija vislielākās problēmas.
Pirmās pārbaudes spēles ar Lietuvu, emocijas sit augstu vilni un viss ir skaisti un labi. Sīvākie sāncenši/kaimiņi Rīgā pat tiek uzvarēti. Līdzjutēji spēlētājus “nēsā uz rokām”.
Izlase aizbrauc uz turnīru Turcijā, taču neviens vairs nevar izlasi atpazīt. Jau pirmajā pārbaudes turnīra spēlē tiek parādīts bezcerīgs sniegums, kas daļu līdzjutēju šokē. Ne tik daudz parādītais sniegums, cik atdeves trūkums. Cits min, ka treneris spēlē paslēpes, cits meklē vēl kādus attaisnojumus, taču liela daļa līdzjutēju saož ko nelabu.
Portālā sportacentrs.com (tad vēl esports.lv) pie katra raksta basketbola izlases sakarā parādās arvien vairāk un vairāk komentāru, kas nebūt nav spēlētājiem glaimojoši. Cits sāk pārmest pašatdeves trūkumu, vēl kāds pārlieku lielu aizraušanos ar blakuslietām, kas traucē basketbolam utt. Kopējais noskaņojums – tiek izdarīts liels spiediens uz izlasi.
Lūzuma punkts
Taču tie vēl ir tikai ziediņi salīdzinājumā ar to stāvokli, kad tiek paziņots par Kaspara Bērziņa atbrīvošanu no izlases. Principā tieši tajā brīdī lielākai daļai līdzjutēju viss kļuva skaidrs – izlasē notiek pļēgurošana un basketbolistu attieksme pret izlasi un līdzjutēju cerībām ir, maigi izsakoties, NEKĀDA.
Turpinājumā viss notiek tā kā tam arī pēc šādiem gadījumiem ir jānotiek – bezcerīgs sniegums čempionātā un izlasei turnīrs ir beidzies jau pēc pirmajām trim spēlēm.
Un visā šajā epopejā ir vairāki faktori, kas ļoti labi parāda, kā nevajadzētu izmantot internetu:
Tas viss kopā sasummējās vienā lielā sniega bumbā, kas ripo no kalna lejā un kļūst arvien lielāka. Šī bumba ir līdzjutēju naids pret izlases spēlētājiem.
Visam punktu pielika atklātie izlases atskaišu ziņojumi, kurās atklājās pavisam zīmīgas detaļas (spēlētāji Turcijā viesnīcas numurā kurinājuši ugunskuru, Bērziņš esot piedzēries stagājis pa viesnīcas gaiteni ar izlauztām numuriņa durvīm rokās, jo pazaudēja čipu, utt.)
Kāds ir “sausais atlikums” no visas šīs epopejas?
Bet tagad pats galvenais jautājums:
Vai tas viss notiktu tieši tā, ja vien nebūtu līdzjutēju komūnas internetā (sportacentrs.com), sociālo tīklu un vispār mēs dzīvotu bez interneta?
Valdis Valters iekš Twitter atzinās, ka vienmēr ir dzerts izlasē, taču tad nebija tādas rezonanses. Nu ko, tagad ir pienākuši laiki, kad spēlētājus soda līdzjutēji – interneta lietotāji un nekas vairs nevar palikt nepamanīts.
Tas, kas kādreiz varēja palikt nevienam nezināms kā “mūsu pagājušās vasaras lielais noslēpums”, tad tagad viss ir radīts tam, lai līdzjutēji kā izsalkuši suņi varētu gabalos saplosīt visus vainīgos. Un pats galvenais, ka rezonanse jau nepaliek internetā, tā iziet arī reālajā dzīvē.
Ko vajadzēja darīt?
Protams, es te tagad varu fantazēt, ka basketbola izlasei vajadzēja savu PR speciālistu, kas visas šīs krīzes situācijas nogludinātu interneta vidē. Piemēram, vairāk komunicētu ar līdzjutējiem (tai pašā sportacentrs.com portālā), reaģēt uz sociālajos tīklos, dažādos medijos notiekošo utt.
Bet svarīgākais jau tomēr ir meklējams saknē, pamatos, produktā – varbūt pašiem spēlētājiem nebija jāprovocē līdzjutēji ar savu uzvedību.
Kristapa Valtera rīcību vispār varētu nosaukt par bērnišķīgu. Iedomājamies, ja kādam Twitter, Facebook vai blogā ir 1000 lasītāju, sekotāju un vienā brīdī viņi visi tiek nosaukti par pajoliņiem…
Secinājums
Kārtējo reizi pierādās, ka interneta lietotāji kopā veido milzīgu spēku un šis jau ir tikai viens gadījums, kad līdzīgi domājoši interneta lietotāji var apvienoties, lai izmainītu, ietekmētu lietas (no neseniem notikumiem atceramies kaut vai izzi gadījumu).
Un tās nav slavas dziesmas e-videi un tās lietotājiem, veidotājiem, bet gan kā viela pārdomām. Un nav pat svarīgi, vai apspriešanas objekts atrodas interneta vidē vai nav, feedback par pieļautām vaļībām un kļūdām var būt tik graujošs, kā šajā gadījumā, kad gandrīz vai tiek iznīcināts viss Latvijas basketbols.
P.S. Sorry, ja kādam tas neliekas par interneta mārketinga tēmu… man gan tas liekas kā vērtīgs interneta mārketinga case study.
Nav līdzīgu rakstu.
Line BreakAutors: Aigars (183 Raksti)
Mans lauciņš ir affiliate mārketings/partermārketings. No tā izriet, ka labi orientējos dažādos interneta mārketinga jautājumos. Pakalpojumus pagaidām nesniedzu.
bet 90% latvieshu vairaak vai mazaak lieto alkaholu, ar ko sportisti sliktaaki? :D
Nu cerams nekas tads nenotiks ar Rigas Dinamo :)
[...] Aigars no webmarketing.lv izrādās, ka ir visai liels sporta fans un ir visai lasāmi aprakstījis to, kā internets iespējams iznīcināja Latvijas basketbola izlasi. [...]
Paldies par rakstu. Neesmu sporta fans un aktīvs sekotājs, bet šis ieraksts uzreiz ļāva saprast, par ko ir runa un kas noticis.
Paga, runa taču par dzeršanu, nevis internetu. Ja džeki normāli spēlētu, internetā atsauksmes būtu pozitīvas. Biškuc jau te lietu secību.
Skandālisti interesi par sportu vairo tikai vienā gadījumā – ja viņi paralēli tam spēj būt virsotnē. Ja tt pārpālī vazājies pa viesnīcu ar kūpošu matraci rokās un arī uz laukuma tāds pats esi, tad sanāk tas, kas sanācis šobrīd. Nesaprotu, vai tiešām pāris nedēļas gadā nevar savākties, zinot, cik cilvēki uz viņiem skatās, brauc, tērē naudu u.tml. Tā dēļ vien atsevišķi indivīdi nav cieņas vērti.
Bet par internetu – tas šinī gadījumā kalpojis vien kā lupa. Agri vai vēlu tas parādītos arī bez interneta. Līdz manīm pašam, piemēram, no “ļoti ticamiem avotiem” ziņas atnāca bez prasīšanas un bez jebkāda medija starpniecības, neskatoties uz to, ka nevienu no basketbolistiem vai viņu radiniekiem nezinu pat tuvumā.
[...] This post was mentioned on Twitter by asnate bangiere and Sanda Krasta. Sanda Krasta said: RT @asnate sakarīgi secinājumi, kā, pateicoties web un Twitter, iznīcināts zīmols "Latvijas nacionālā basketbola izlase" http://bit.ly/H3Enr [...]