Pirms raksta rakstīšanas papētīju Google un, izrādās, ka sociālo mediju mārketinga salīdzinājums ar makšķerēšanu nav nekas jauns, atradu, ka tādas pārdomas publicētas jau tālajā 2007.gadā. Bet man šis salīdzinājums liekas tik trāpīgs, ka nolēmu savas pārdomas tomēr publicēt.

Man nereti jautā, ko es domāju par sociāliem tīkliem. Kādu dienu man prātā radās atbilde.

Rīki

Ūdenstilpnes – sociālie tīkli. Ir lielas ūdenstilpnes, ir mazas, lokālas.

Makšķernieks – uzņēmums, zīmols. Patiesā labuma ieguvējs.

Makšķerkāts – sociālo tīklu profils. Kāda makšķerēšana bez makšķerkāta.

Aukla ar āķi – komunikācija, saturs. Ar makšķerkātu vien nepamakšķerēsi.

Ēsma – pievienotā vērtība. Kaut kas ir jādod, lai saņemtu pretī.

Zivis – sociālo tīklu lietotāji.

Ūdenstilpnes izvēle

Var izvēlēties kādu dīķi netālu no mājām un mierīgā garā regulāri tajā makšķerēt. Gan jau arī būs lomi, tomēr Tu nekad nezini, kas notiek lielajos ezeros un upēs, nerunājot par jūrām un okeāniem. Var laiku pa laikam makšķeri izmest dažādās ūdenstilpnēs, lai būtu lielāks potenciāls noķert vēlami zivi.

Bet pats galvenais ir jāzina, tieši kuros ezeros vai upēs atrodas tās zivis, kas interesē Tevi.

Makšķerēšanas process

Katram zivs tipam ir nepieciešama sava veida aukla, āķis un ēsma. Nevar pielietot vienu un to pašu visām zivīm. Lielās zivis, piemēram, par pārraut auklu.

Pirms makšķerēšanas zivis var iebarot, metot ezerā barību. Daudzi tā dara. Tas piesaista lielāko daļu zivju – gan tās, kas interesē Tevi, gan daudzas citas, kas varbūt Tevi galīgi neinteresē.

Atceries, ka zivīm nepatīk, ka Tu tās tvarsti. Par īsteniem makšķerniekiem-profesionāļiem uzskata tos, kas pēc zivs noķeršanas palaiž to brīvībā nevis nes mājās cept.

Ja slikta aukla vai āķis, tad zivs var norauties un vēlamais rezultāts netiks sasniegts. Ja neatbilstoša ēsma vai tādas vispār nav, tad zivis pat nerādīsies tuvumā. Citreiz gan ēsmas vietā ir spīdīgs vizulis.

Galu galā ne vienmēr galvenais ir zivis noķert, bieži vien ir svarīgi vienkārši piedalīties procesā, labi pavadīt laiku, pačalot ar citiem makšķerniekiem un vienkārši likt zivīm uzzināt par tādu makšķernieku kā Tu. Jo vairākās ūdenstilpnēs Tu būsi pabijis, jo lielāks skaits zivju zinās, nu vismaz būs dzirdējušas, gan par Tevi, gan par Taviem āķiem un ēsmām.

Atdeve

Nobeigumā – makšķerēšanai ir nepieciešami milzīgi laika resursi. Ir jāiegādājas visi pieminētie makšķerēšanas rīki, jāveic vietu izpēte, jāizglītojas, kādus iesmus kādām zivīm piedāvāt, tad vēl arī pats makšķerēšanas process aizņem kaudzi laika un vēl nekad nevar garantēt, ka būs rezultāts. Varbūt pārbrauksi mājās tukšā, varbūt būs arī veiksmīga diena. Tiesa gan viena veiksmīga diena vēl nenozīmē, ka Tu esi ideāls makšķernieks, tev vienkārši var paveikties. Un ja salīdzina makšķerēšanas ieguvumus ar patērēto laiku, tad liekas, pie velna, kāpēc vispār kāds ar to nodarbojas!? Bet nodarbojas. Un nesūdzas, tieši otrādi – gūst prieku. Citi gan tajā pašā laikā zivis pērk tirgū.

Nav līdzīgu rakstu.

Regulāri no lasītājiem saņemu daudz un dažāda satura vēstules (atvainojos, ja kādam neesmu atbildējis, cenšos atbildēt visiem). Nodomāju, ka būtu vērtīgi uz dažiem jautājumiem atbildēt publiski, jo tas varētu palīdzēt arī daudziem citiem.

Citēju vēstuli, ko saņēmu no kāda uzņēmuma pārstāvja:

Labdien!

Pārstāvu uzņēmumu, kuru ievadot meklētājā google.lv (uzņēmuma nosakumu) augšpusē parādās dažādas lapas, kuras mēs nevēlamies redzēt augšpusē.

Vai tas ir iespējams?

Atbildu – jā, tas ir iespējams!

Palieliniet savu esamību interneta kanālā!

Atcerieties, ka Google vienmēr novērtēs resursu autoritāti un tas ir pietiekoši gudrs, lai uzņēmuma profilu kādā sociālā tīklā novērtētu augstāk par sliktu atsauksmi sūdzību portālā vai kāda raksta komentāros.

Es pat teiktu skarbāk – ir kauns, ja kāds komentārs pie raksta var sabojāt Google pirmo lapu pēc Jūsu uzņēmuma meklējuma. Cita lieta, ja ir raksts, tomēr arī to visu var labot.

Tātad, sāksim ar to, ka nevienu rezultātu Google meklētājā izdzēst nevar, nevar aizrakstīt uz Google ofisu Īrijā vēstuli ar lūgumu izdzēst tādu un tādu nevēlamu rezultātu. Darīt to var, bet no tā nekas neizmainīsies…

Tātad vienīgā iespēja, kas paliek, ir pašiem apsteigt visus citus rezultātus un nodrošināt, ka vismaz Google pirmā lapa ir tīra un nevainojama. Ideālā gadījumā pat tas ir attiecināms uz pirmām trim lapām.

Vienkāršākā recepte “tīras” Google pirmās lapas pagatavošanai

Piemēram, ievadot Google meklētājā neitrālu atslēgvārdu ‘aigars armanovs’, Google mums izdod šādu rezultātu:

Redzam, ka pirmais rezultāts ir šis resurss, WebMarketing.lv. Tas ir arī tas, ko es gribētu, lai atrod pirmo, meklējot manu vārdu un uzvārdu. Dažādos portālos, blogos u.c. komentējot ar nosaukumiem “Aigars” vai “Aigars Armanovs” esmu Googlei “iestāstījis”, ka ‘aigars armanovs=webmarketing.lv’. Google ir atradusi un uzģenerējusi dubulto rezultātu.

Skatamies tālāk – mans Google profils. Tas praktiski ir neizbēgami, ja izveidosi Google profilu ar sava uzņēmuma nosaukumu. Izvietosi vēl, piemēram, saites savā mājas lapā uz šo Google profilu un meklētājā šāds rezultāts kaut kur augšā vien būs.

Kas vēl? Slideshare profils. Ja uzņēmums veido prezentācijas un parasti tā tas arī notiek, tad izvietojiet tās Slideshare.net. Kāpēc gan tāda iespēja būtu jālaiž garām? Pirmkārt, Jūs dalīsieties informācijā, kas palīdzēs Jums veidot uzņēmuma reputāciju un pārdot nākotnē, otrkārt, papildus rezultāts Google.lv!

Vēl daži citi web resursu profili un tad ir arī sociālo tīklu profili – vispirms draugiem.lv profils, tad facebook.com profils, ja man būtu Twitter profils ar savu vārdu uzvārdu, tad arī tas būtu starp pirmajiem rezultātiem.

Bet vēl jau ir iespēja izveidot profilu Youtube video portālā, dažādos sociālo grāmatzīmju portālos (Digg un citos digveidīgajos), Linkedin utt. Un ja uz visiem šiem profiliem laiku pa laikam izveidosiet saites savos esošajos web pamatresursos, uzņēmuma mājas lapās u.c., tad agri vai vēlu visi šie rezultāti Google rezultātu lapās būs pirmajās vietās!

Tātad nemaz nav tik sarežģīti okupēt Google lapas pozīcijas pēc sava uzņēmuma atslēgvārda. Patiesībā tas pat apzināti nav jādara, jābūt sociāli aktīvam web vidē, un tad tas notiek pats no sevis, automātiski.

Nav līdzīgu rakstu.

Ļoti patika tas, ka Kapitāls deva iespēju ielūkoties vienlaicīgi trīs dažādos viedokļos par sociāliem medijiem. Vienā rakstā dominē skaitļi, otrā ir atrodami vērtīgi padomi, bet trešajā, wtf?, visu iepriekš rakstīto autors ņēma un nolīdzināja līdz ar zemi.

Par labāko rakstu droši var atzīt Ingara rakstu, jo tas gan izraisīja diskusijas, gan daudziem deva vielu pārdomām.

Manipulācijas ar skaitļiem par sociāliem tīkliem

Vienmēr, kad redzu tos smukos skaitļus par sociāliem tīkliem no mārketinga aspekta, pie sevis nodomāju, ka nav pareizi tā pārspīlēt un pārvērtēt sociālo tīklu nozīmi, jo:

1. nekad netiek pateikts, cik liels īpatsvars no sociālo tīklu kontiem ir nevērtīgi un aiz tiem nestāv dzīvi cilvēki (ļoti daudz profilu tiek ģenerēts automātiski un pēc tam pārdots tālāk kā spama listes)
2. nekad netiek pateikts, ka patiesībā absolūti lielākā daļa lietotāju atnāk uz sociālo tīklu tikai vienu reizi, kad reģistrējas
3. nekad netiek pateikts, ka, piemēram, Lielbritānijā 7% Twitter lietotāju rada 79% satura…
4. nekad netiek pateiks, ka cilvēks, kurš seko, piemēram, 500 kontiem, pat fiziski nespēj visu izlasīt, kur nu vēl izklikšķināt pa piedāvātajām saitēm un saprast, atcerēties, kurš ko ir rakstījis
5. utt.

Tad uz tiem smukiem cipariem jau ir savādāks skats, ne tik aizmiglots, reālāks (piedod, Gati, nekas personīgs).

Vai Draugiem.lv nav Sociālais Tīkls?

Kad runa ir par Latviju, tad es joprojām nevaru saprast, kāpēc liela daļa sociālo tīklu ekspertu ignorē draugiem.lv?

Pie velna, kāds vēl Twitter un Facebook, ja ir mūsu pašu draugiem.lv? Daudz spēcīgāks instruments ar daudz lielāku auditoriju. Jūs tiešām esiet pārliecināti, ka draugiem.lv lietotājiem nav naudas?

Tāpēc, ka nav tendence? Muļķīgi.

Tāpēc, ka tie ir latvieši, bet latviešiem pieņemts savējos neizcelt? Ticami.

Es vēl saprastu, ja vienmēr, kad tiek runāts par Facebook un Twitter, tiktu kaut vai tikai pieminēts arī draugiem.lv. Brīžiem rodas tāda sajūta, ka visu Latvijas uzņēmumu komercdarbība ir vērsta uz eksportu..

Sociālie tīkli ir vērtīgi

Ingara raksta nosaukums ir vienīgais, kam nepiekrītu un patiesībā jau rakstā tā atklāti nekur vairs arī tieši neparādās, ka sociālie tīkli ir nevērtīgi.

Es pats esmu salīdzinoši aktīvs sociālo tīklu lietotājs. Kopumā mana pārliecība ir, ka cilvēki uz sociāliem tīkliem nenāk ar domu pirkt, viņi grib no tā visa atpūsties, tieši tāpēc arī dodas uz turieni, lai runātu, izklaidētos.

Jā, ne tikai ar cilvēkiem, arī ar uzņēmumiem, bet no tā var vienkārši secināt, ka tiešā pārdošana sociālos tīklos nestrādā. Tur pat nevar būt divu domu. Netiešā pārdošana jā, bet tiešā nē.

Tātad sociālie tīkli var būt vērtīgi zīmola vadībā (tas ir pats svarīgākais), lietotāju atbalstā, informācijas nodošanā u.tmldz. jautājumos.

Sociālie tīkli sniedz milzum daudz iespēju tos integrēt dažādos citos kanālos. Esmu jau rakstījis, ka sociālie tīkli lieliski palīdz risināt SEO uzdevumus. Aktuāls jautājums ir arī, piemēram, sociālo tīklu integrācija e-pasta mārketingā. Zinu daudz veiksmīgus piemērus. Un šādu iespēju sociālos tīklos, kas var palīdzēt uzņēmuma mārketingam kopumā, ir ļoti daudz.

Es domāju, ka Ingars ar savu rakstu gribēja dīķī iemest akmeni, lai mēs tomēr padomātu par riskiem un nepārvērtētu sociālo tīklu iespējas. Viņam tas arī izdevās.

Lietojiet sociālos tīklus saprātīgi!

Nav līdzīgu rakstu.

Jau sen aizdomājos par jautājumu, cik tad īsti daudz kvalitatīvu lietotāju ir Twitter sociālā tīklā? Jo teikt, ka Twitter lieto X skaits auditorijas, kas ir arī reālais mērķauditorijas potenciāls, nav korekti. To es pats redzu gan pēc klikšķu īpatsvara uz manām saitēm, gan citiem eksperimentiem.

Šajā sakarībā interesants Nielsen pētījums par Twitter lietotāju uzturēšanās paradumiem Lielbritānijā:

Tikai 7% no visiem Twitter lietotājiem ir tā saucamā “heavy visitors” grupā, kas lieto tīklu vairāk nekā 60 minūtes mēnesī!

Ja to salīdzina ar visiem citiem tīkliem, tad paveras ļoti interesanta aina – tikai Facebook sociālam tīklam šis rādītājs ir pieņemams, visiem citiem tas ir vienkārši katastrofāls.

Tas nozīmē, ka sociālos tīklos ir novērojama ļoti krasa noslāņošanās – mazs skaits lietotāju Twitter lieto ļoti daudz, bet liels skaits lietotāju ļoti maz.

Jā, šis pētījums ir veikts Lielbritānijā, taču nedomāju, ka šie rādītāji krasi atšķirtos arī visas pasaules kontekstā, arī Latvijā.

Te var arī piemest klāt kādu interesantu pīrāgu – Twitter lietotāju ziņojumu skaits kopš konta atvēršanas. Šajā pētījumā tika izpētīti 50.000 Twitter lietotāji Lielbritānijā.

Situācija Latvijā

Latvijas apstākļos mums šajā jautājumā var palīdzēt SIA Soon radītais Latvijas tviterversa pētījums/apskats. Ko redzam šajā apskatā?

Jaunākos datus ir iespējams aplūkot http://televizors.soon.lv.

Kā redzams, tad tendence ir līdzīga – daudz neaktīvo, attiecīgi maz aktīvo lietotāju. Tikai 6% ir vairāk nekā 500 tvīti. Ja paskatamies uz aktīvākajiem Twitter lietotājiem, tad viņiem ir pat vairāk nekā 10 000 tvīti (piemēram, krizdabz), kas būtībā atsver vairāk nekā 100 (!) lietotājus, kam ir 100 vai mazāk tvītu.

Šie pētījumi liek man vilkt paralēles starp Twitter un vairākiem tradicionālajiem mārketinga kanāliem. Sak, Jūsu vēstījumam būs tik un tik daudz kontaktu, lai gan patiesībā uz reklāmu paskatās un Twitter saiti noklikšķina labi ja 15% no visiem, kas to varētu izdarīt.

Tas arī liek aizdomāties, cik daudz resursu jāiegulda veiksmīgā sociālo mediju mārketingā. Kāda ir atdeve? Vai kāds vispār mēra atdevi vai tikai darbojas “jo tā vajag”.

No otras puses Facebook cipari tajā pašā Nielsen pētījumā ir ļoti pārliecinoši, pat negaidīti, ka ir tik liela atšķirība.

Tajā pašā laikā joprojām uzskatu, ka sociālajos tīklos, arī iekš Twitter ir jābūt savu iespēju robežās ikvienam plaša patēriņa preču vai pakalpojumu pārdevējam, jo:

• ir noteikta auditorijas daļa, tā saucamie trendu sekotāji, kas var izmainīt sabiedrības uztveri (tiesa gan abos virzienos…)
• ja paveiksies un Tavs vēstījums būs interesants/vajadzīgs/pārsteidzošs utt., tad, iespējams, 1 Tavs vēstījums no kādiem 100 vai 200 iegūs arī sprādziena efektu un ziņa izplatīsies pati no sevis
• būs tomēr klienti, apmeklētaji, kuriem būs patīkami, svarīgi apzināties to, ka viņiem ir iespēja ar Tevi runāt, diskutēt, viņi jutīs, ka zīmolam ir arī seja, tas nav nedzīvs radījums. Bet tad arī ir jākomunicē ar šiem cilvēkiem nevis jāignorē
• nu un, protams, ar šo komunikāciju tiek celta zīmola vērtība (jā, dažos gadījumos arī grauta) un pa vidu var arī veikt kādu tiešo pārdošanu.
• un galu galā vispār Tava esamība interneta kanālā palielinās. Jo vairāk Tu kaut kur liec par sevi manīt, jo labāk
• sociālie tīkli var palīdzēt risināt daudzus citus uzdevumus, teiksim, SEO/GO, arī e-pasta mārketinga uzdevumus utt.

Lai arī kā tur nebūtu, man liekas, ka lielākā problēma šobrīd ir uztverē, ka Twitter (arī citi sociālie tīkli) ir tiešās pārdošanas kanāls, lai gan ikvienam profesionālim ir skaidrs, ka tas ir vispirms zīmolvedības instruments, tikai pēc tam, iespējams, arī tiešās pārdošanas rīks.

Nav līdzīgu rakstu.

Pilnīgi visi, kas zina mani, manu domu gājienu, zina arī to, ka visu laiku cenšos gan ar zemtekstiem, gan atklāti deklarēt sociālo mediju pārspīlēšanu interneta mārketinga rīku vidū.

Jā, tieši tas ir arī iemesls, kāpēc tik maz (vai pat nemaz) tiek pieminēts sociālais mārketings šajā blogā (kas, starp citu, ir par interneta mārketingu). Tieši tas ir iemesls, kāpēc es sūtīju TheOnliner e-pastu ar jautājumu, kāpēc viņi saucas par interneta mārketinga izdevumu, bet raksta gandrīz tikai un vienīgi par sociāliem medijiem. Un vēl, un vēl…

Jā, es pats samērā aktīvi lietoju Twitter un tieši tāpēc arī man ir skaidrs viedoklis, kas man dod tiesības piekrist šim apgalvojumam:

Sociālie Mediji ir Pārspīlētākais Interneta Mārketinga Koncepts!

Jā, WebMarketing.lv apmeklētāju plūsmas avotu vidū Twitter atrodas trešā vietā, taču WebMarketing.lv neko nepārdod. Ja pārdotu, tad galvenā rezultāta ziņā, apmeklētāju konvertācijas pircējos ziņā, rādītāji būtu pavisam citi…

Un vakar vakarā, lasot jauno John Reese ziņojumu “Internet Marketing 2010: The Road Ahead“, tieši par šo tēmu es absolūti precīzi izlasīju savu viedokli, kas izrādās Džonam ir mats matā tieši tāds pats kāds tas ir man.

Un šajā viedoklī arī parādās pats svarīgākais moments – kāpēc tomēr visiem ir jālieto sociālie mediji un kāpēc to joprojām daru arī es. Tā kā viņam izdevās skaisti to pateikt, tad vienkārši atļaušos pārpublicēt:

I think this is going to ruffle quite a few feathers, but I think it needs to
be said…
I think Social Media sucks. There I said it.
Do I think Social Media is worthless? Of course not.
Do I think people are putting too much ʻworthʼ in Social Media? YES.
Hereʼs why I say this… I see so many people getting sucked into
using Twitter, Facebook, and other sites for hours upon hours a day. And
there are so many so-called “social media experts” screaming at the top of
their lungs how Social Media is EVERYTHING now.
Social Media is arguably the most overrated marketing concept in the
history of planet earth.
Yes, I said it. Itʼs overrated.
Can you get traffic from Social Media? Yes, lots of it. But it will
convert at 1/10th of what targeted PPC traffic will.
Social Media traffic is mostly MASS MARKET traffic. But a lot of
Social Media sites and services are being used for entertainment and, well,
socializing. Most people arenʼt using it to research and buy products.
Yes, I know, I know… some people use it to learn more about
companies and buy products. But 95% of the traffic and usage of Social
Media sites is for entertainment and communication amongst friends.
Are there ways to reach targeted, niche groups of people via Social
Media? YES, there are many ways to do it. But compared to other
targeted traffic sources (time or money invested) it rarely converts as well.
Again, itʼs mostly mass market traffic. If youʼre selling something to a
mass market then it ʻmayʼ work for you and your business. But for most
businesses I really think itʼs nothing but an overhyped concept.
But isnʼt it good to build and strengthen relationships with your
customers? YES, absolutely. Any communications service will.
And let me continue by saying that EVERYONE should be using
Social Media.
What? Huh? How does that make sense???
Well, hereʼs the difference…
I think everyone should use it… BUT FOR NO MORE THAN ONE
HOUR PER DAY MAX.

Ja nu gadījumā kādam ir problēmas ar lasīšanu angļu valodā, tad daži svarīgākie punkti no augstākrakstītā:

• sociālie mediji “iesūkā”
• vai sociālie mediji ir bezvērtīgi? Nē, protams nē.
• vai cilvēki liek pārāk lielu uzsvaru uz sociāliem medijiem? Jā.
• sociālie mediji ir pārspīlētākais interneta mārketinga koncepts uz planētas Zeme.
• vai var saņemt apmeklētāju plūsmu no sociāliem medijiem? Jā, ļoti lielu, taču tā konvertācija ir labi ja 10-tā daļa no tā, ko var sniegt PPC mārketings.
• sociālo mediju apmeklētāju plūsma ir galvenokārt masu patēriņa preču/pakalpojumu (mass market) apmeklētāji [vārds "niša" šeit tomēr pazūd - Aigars].
• sociālie mediji ir galvenokārt izklaides un komunikācijas rīks (95% gadījumu) nevis pārdošanas instruments.
• vai tomēr var sasniegt mērķauditoriju sociālos tīklos? Jā, protams, ir daudz veidu, kā to var panākt, taču ar citiem apmeklētāju plūsmas ieguves avotiem var sasniegt augstāku konvertāciju, t.i. labāku rezultātu.
• bet tas noder attiecību stiprināšanai ar klientiem, apmeklētājiem? Jā, pilnīgi noteikti tā tas ir!
• visiem ir jābūt sociālos medijos, taču neveltiet tiem pārlieku daudz laika! Ne vairāk kā vienu stundu dienā!

Vienīgais, ko es teiktu savādāk, ir pēdējais teikums – veltiet tam tik daudz laiku, cik variet atļauties! Un kāds ir Tavs viedoklis šajā jautājumā?

Nav līdzīgu rakstu.