E-komercijas Seminārs, Kopsavilkums

Vakardien apmeklēju informatīvo semināru uzņēmumiem un e-pārvaldes institūcijām “E-komercija – tās politika un attīstības tendences Latvijā” (organizēja Latvijas Tehnoloģiskais Centrs), kur arī pats uzstājos ar prezentāciju.

Jāatzīst, ka neesmu sevišķi aktīvs dažādu semināru apmeklētājs, jo vienīgā mana motivācija parasti ir jaunu kontaktu iegūšana, kas biežāk tomēr tiek pārspēta ar “laiks ir nauda” faktoru. Taču šajā gadījumā seminārs bija tikai daļēji saistīts ar web mārketingu – tika skartas tēmas, ar kurām es ikdienā nemaz nesaskaros, tāpēc seminārs man likās gana vērtīgs.

Viss sākās ar e-platformas “Evita” prezentāciju (vadīja LTC projektu vadītāja Diāna Krieviņa). “Evita” ir uzņēmēju atbalsta e-platforma, kurā pieejami interneta mārketinga kursi, precīzāk, ievadkurss.

Ievadkurss sastāv no 11 dažādiem moduļiem:

  1. Ievads
  2. Pārskats par interneta mārketinga plāna saturu
  3. Astoņi paņēmieni, kā piesaistīt apmeklētājus uzņēmuma tīmekļa vietnei (piemēram, SEM, e-pasta mārketings, SA)
  4. Paņēmieni, kas apmeklētājus pārvērš par darījuma kontaktiem (arī affiliate)
  5. Paņēmieni, kas darījuma kontaktus pārvērš par klientiem
  6. Četri klientu lojalitātes izveidošanas un sadarbību veicinoši paņēmieni
  7. Sociālo mediju mārketinga stratēģijas web 2.0 vidē
  8. Sociālā mārketinga stratēģija interneta mārketinga plānā
  9. Tiešsaistes sociālie mediji
  10. SEO stratēģijas web 2.0 vidē
  11. Uzņēmuma reputācijas vadība tiešsaistē

Principā šajos moduļos ir pats pats pamats, kas būtu jāzina jebkuram e-komersantam jau pirms komercdarbības uzsākšanas. Kā saka, lielos vilcienos.

Ar interesantu, noderīgu prezentāciju uzstājās Intars Eglītis no Ekonomikas ministrijas – Intara prezentācija galvenokārt sastāvēja no grafikiem ar noderīgu statistiku (Eurostat datu bāze). Piemēram, Latvijas interneta lietotāju īpatsvars (61%) jau apsteidz Eiropas Savienības vidējo rādītāju (60%). Vēl 2004.gadā šie rādītāji bija bēdīgi – 27% Latvijā pret 45 Eiropas Savienībā. Baltijas valstīs, kā parasti, mums priekšā ir Igaunija (67%).

Interesanti, ka 19% no iedzīvotājiem ir radījuši un augšupielādējuši saturu kopīgai lietošanai. Eiropas Savienībā šis rādītājs ir 11% .

50% Latvijas iedzīvotāju meklē informāciju par preci vai pakalpojumu internetā! Aizdomājies, 50%! Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 51%, Igaunijā – 54%, Lietuvā – 44%.

Pēdējā gada laikā 19% Latvijas iedzīvotāju ir pasūtījuši preces vai pakalpojumu internetā. Eiropā vidēji – 37%, Igaunijā – 17%, Lietuvā – 8%.

Interesants sadalījums maksāšanas metodēs – 48.3% apmaksā pirkumus ar elektronisko bankas pārskaitījumu, 42.7% ar maksājumu, neizmantojot internetu (skaidrā naudā), 42.5% ar kredītkarti vai debetkarti un 6.4% ar priekšapmaksas karti vai kontu.

Traģiska statistika ir komersantu saņemto pasūtījumu tiešsaistē datos – ja Eiropas Savienībā vidēji šis rādītājs ir 12%, tad pie mums Latvijā tikai 4%. Igaunijā, piemēram, 11%, Lietuvā – 18%. Prezentācijas laikā no vairākiem apmeklētajiem gan izskanēja šaubas par šī rādītāja precizitāti, bet nu, kā saka, nav dūmu bez uguns.

LIKTA viceprezidente Māra Jākobsone savukārt stāstīja par kopējo e-komercijas attīstību Latvijā, iespējām un barjerām. Interesantākā detaļa šajā prezentācijā man šķita Network Readiness Index 2008-9, Ranking strenghts for Latvia, kurā parādījās Latvijas pozīcijas citu valstu starpā.

Pozitīvi tika novērtētas tādas lietas kā procedūru skaits biznesa uzsākšanai (16.pozīcija), laiks darījuma noslēgšanai (11.pozīcija), augstākās izglītības līmenis (12.pozīcija). Kā vislielākā problēma atklāta informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošana un valdības efektivitāte (tikai 96.pozīcija!).

Gatis Ozols no RAPLM iepazīstināja uzņēmējus ar e-valsts iespējām – e-dokumenti, e-procedūras, tas viss jau notiek šobrīd. Praktiski neatraujot dibenu no sava biroja krēsla, var paveikt visu, izmantojot šos e-pakalpojumus, pat reģistrēt kompāniju. Tiesa gan, ja ar IK reģistrēšanu aizķeršanos neesot, tad, piemēram, SIA e-dibināšanā vēl esot nelielas problēmas.

Tāpat Gatis iepazīstināja ar pieejamiem e-pakalpojumiem portālā Latvija.lv, noderīga iespēja.

Jānis Lievītis plaši un detalizēti izstāstīja par e-parakstu, kas, starp citu, ir kļuvis lētāks. Ar e-parakstu šobrīd var sadarboties ar tādām iestādēm kā CSDD, Uzņēmumu reģistrs, VSAA, Lursoft un citām.

LIAA klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Kikjauka iepazīstināja ar ES atbalsta iespējām uzņēmējdarbībai, minēja dažus raksturīgus piemērus, projekta novērtējuma procedūru utt.

Savukārt Hipotēku bankas pārstāve Daiga Buhholce pareklamēja salīdzinoši jaunu bankas produktu “Starta programma”, kas paver iespēju jauniem uzņēmumiem (līdz 3 gadu vecumam) iegūt kredītu līdz pat 54.000 Ls biznesa uzsākšanai. Šādu aizdevumu savā projektā ir izmantojuši, piemēram, žurnāls “Jaunais Bizness” . Tas, protams, ir aizdevums nevis dāvinājums – 7-11% likme, kredīts tikai latos. Šobrīd esot tāda situācija, ka no visiem pieteikumiem tikai 50% tiekot apstiprināti, taču tas vairāk esot saistīts ar pieteikumu kvalitāti. Hipotēku bankai vēl ir vairāki atbalsta projekti, tā šobrīd ir bankas galvenā misija.

Starp citu, Hipotēku banka arī piedāvā bezmaksas lejupielādēt palīgmateriālu biznesa uzsākšanai.

Tā lūk, daudz labas, vērtīgas informācijas, it sevišķi tiem, kas tikai vēlas uzsākt savu biznesu, arī e-biznesu.

Te būs arī mana prezentācija – jāsaka uzreiz, ka tā ir paredzēta vairāk kā vispārējs ieskats svarīgākajās pamatlietās, profesionāļiem tā, iespējams, liksies vienkārša. Prezentācijā iztrūkst Google PageRank vizualizācijas ar maisiņiem un ūdeni (bija klātienē), kā arī mani papildus komentāri.

Aigars - pēdējie 5 raksti

Line Break

Autors: Aigars (210 Raksti)

Mans lauciņš ir affiliate mārketings/partermārketings. No tā izriet, ka labi orientējos dažādos interneta mārketinga jautājumos.



16 komentāri rakstam “E-komercijas Seminārs, Kopsavilkums”

  1. mardo saka:

    Prezentācija jau ir ideāla, interesanti statistikas dati ir tavā rakstā!

  2. Jānis.Sky saka:

    Noderīga informācija. :)

  3. Aigars saka:

    starp citu, visas prezentācijas pieejams lūk šeit ;)

    http://www.innovation.lv/ino2/index2.php?kat=jaunums&id=178

  4. Agris saka:

    Hmmm, domāju, ka Tev labajā malā blogā vajadzētu likt kaut kādu pasākumu grafiku, kurus būtu vērts apmeklēt vai pats apmeklēsi :)

  5. Aigars saka:

    nav jau to pasākumu, Agri, daudz :) pārsvarā visi tie, kas notiek, manuprāt, ir ala “uzpūstie burbuļi”, neredzu tajos vērtību.

    Šajā gadījumā tiešām, teiksim, mazam uzņēmējam bija vērtība – infrastruktūras un interneta, e-komercijas attīstības statistikas dati, banku aizdevumi, Eiropas līdzfinansējums, e-dokumenti, e-pārvalde, e-paraksts u.c.

  6. deni2s saka:

    Aplūkoju prezentāciju…

    Par DMOZ eksistē arī citi viedokļi jau labu laiku: http://www.webpronews.com/topnews/2008/10/03/google-devaluing-dmoz-and-yahoo-links

    Ja agrāk lapas iekļaušana DMOZ bija bez maz obligāts pasākums, tad kopš Google vairs neatbalsta ODP kopijas ( http://googlewebmastercentral.blogspot.com/2007/03/site-content-and-use-of-web-catalogues.html ), DMOZ nozīme ir stipri mazinājusies.

  7. deni2s saka:

    P.S. Kas tas par dīvainu datuma/laika formātu blogā? Nevajadzētu tā kā lokalizēt? ;)

  8. Aigars saka:

    DMOZ galvenā vērtība šodien ir tas, ka ļoti daudzi citi katalogi vēl joprojām izmanto DMOZ bāzi savu katalogu veidošanā, tātad papildus beklinku iespēja.

    Es, piemēram, atklāju, ka pēc WebMarketing.lv iekļaušanas DMOZ katalogā ar Title “Interneta Mārketings” parādījās daudzi beklinki ar tieši tādu pašu enkura tekstu, loģiski, ka Google.lv uzreiz nokļuvu pirmā pozīcijā.

    Cita lieta, ka nule kā Google nāca klajā ar informāciju, ka tiks pazemināta tādu web resursu vērtība, kuru saturs tiek automātiski ģenerēts, duplicēts/kopēts. Tas attiecas arī uz katalogiem.

    Nesapratu īsti par datuma/laika formātu, nezinu, kas ir lokālā versija, man ļoti labi patīk šī ;)

  9. Aigars saka:

    un vispār tā prezentācija ir tikai redzamā daļa, klātienē šādi ala DMOZ komentāri bija par katru jautājumu…

  10. deni2s saka:

    Klātienē nebiju, tāpēc varu komentēt tikai prezentācijas redzamo daļu.

    “Cita lieta, ka nule kā Google nāca klajā ar informāciju, ka tiks pazemināta tādu web resursu vērtība, kuru saturs tiek automātiski ģenerēts, duplicēts/kopēts. Tas attiecas arī uz katalogiem.”

    Tas bija nevis nule, bet tālajā 2007ajā. (http://googlewebmastercentral.blogspot.com/2007/03/site-content-and-use-of-web-catalogues.html)

  11. Aigars saka:

    Denis, Tevis norādītā rakstā nav ne vārda par to, ka ir kaut kādas konkrētas represijas pret šādu duplicētu saturu, tikai “ap un apkārt”.

    Savukārt šeit ir konkrēts apstiprinājums manis teiktajam un tas ir tas, par ko runāju

    http://searchengineland.com/google-confirms-mayday-update-impacts-long-tail-traffic-43054

  12. Aigars saka:

    vispār, kā es saprotu, tad liela daļa no SEO speciālistiem nemaz nav informēti par jauno Google Mayday apdeitu, te būs vairāk info par šo tēmu…

    http://www.webmasterworld.com/google/4125460.htm

  13. deni2s saka:

    Google diezgan rūpīgi izvērtē katru vārdu, jebkurā savā publiskajā paziņojumā. Pat ja runā “ap un apkārt” tātad tam ir iemesls.

    Google neveido represijas pret duplicēto saturu, Google vienkārši izvēlas vienu kopiju, un pārējās nerāda, jo nav jēgas rādīt meklēšanas rezultātos n-tos vienādus rezultātus.

    Visi Googles apdeiti ir virzīti uz vienu mērķi – lai kvalitatīvākās un atbilstošākās lapas būtu augstāk meklēšanas rezultātos. Tas arī ir viss par ko jāuztraucas, lai būtu topa augšā, un nav jādomā par apdeitiem. (Vismaz es katru tādu apdeitu uztveru ar prieku, jo tas nozīmē, ka manis uzturētām lapām ir lielākas iespējas izvirzīties augstāk.)

  14. Aigars saka:

    piekrītu, Denis, visam, ko saki, bet tomēr… ir lietas, ko katrs līdz šim ir darījis nedaudz savādāk kā konkurents, tāpēc arī tās pozīcijas mainās.

    Jo, lai turētos augšā lielā konkurencē, bieži vien ir jāiet uz risku. Bet tā, kopumā, ir skaidrs, ka nekas nemainās, jāpieturās pie SEO pamatvērtībām, tās neviens nav atcēlis vai mainījis un tad viss būs kārtībā, vismaz stabilitātes ziņā.

    Pie tam šī updeita sakarā tas ļoti minimāli vai pat vispār neskar Latviju, jo mūsu tirgū long tail trafiks pasaules kotekstā ir tīri nosacīts

  15. Dmitrijs saka:

    Izskatās interesanti, žēl, ka nebiju klāt. :(

    Tuvākajā laikā (7. septembrī) plānojas bezmaksas seminārs par sociālo mārketingu:
    http://www.klientufabrika.lv/lv/uznemeju_atbalsts/bezmaksas_seminari

    Sola konkrētus piemērus, kā sociālais mārketings strādā Latvijas tirgū un arī pasaulē.

    Seminārs vairāk orientēts uz uzņēmejiem un mārketinga vadītajiem.

    Delfos par to rakstīja:
    http://rus.delfi.lv/news/daily/commercials/3-besplatnyh-predlozheniya-ot-klientufabrika-kak-uluchshit-vash-biznes-v-internete.d?id=33730921

  16. [...] es rakstīju par kādu jauku e-komercijas semināru, kas, manuprāt, ir ļoti noderīgs jaunajiem e-komercijas uzņēmumiem? Lūk, tieši tāds pats [...]

Ieraksti komentāru