7% Twitter Lietotāju Rada 79% Visa Satura
Jau sen aizdomājos par jautājumu, cik tad īsti daudz kvalitatīvu lietotāju ir Twitter sociālā tīklā? Jo teikt, ka Twitter lieto X skaits auditorijas, kas ir arī reālais mērķauditorijas potenciāls, nav korekti. To es pats redzu gan pēc klikšķu īpatsvara uz manām saitēm, gan citiem eksperimentiem.
Šajā sakarībā interesants Nielsen pētījums par Twitter lietotāju uzturēšanās paradumiem Lielbritānijā:
Tikai 7% no visiem Twitter lietotājiem ir tā saucamā “heavy visitors” grupā, kas lieto tīklu vairāk nekā 60 minūtes mēnesī!
Ja to salīdzina ar visiem citiem tīkliem, tad paveras ļoti interesanta aina – tikai Facebook sociālam tīklam šis rādītājs ir pieņemams, visiem citiem tas ir vienkārši katastrofāls.
Tas nozīmē, ka sociālos tīklos ir novērojama ļoti krasa noslāņošanās – mazs skaits lietotāju Twitter lieto ļoti daudz, bet liels skaits lietotāju ļoti maz.
Jā, šis pētījums ir veikts Lielbritānijā, taču nedomāju, ka šie rādītāji krasi atšķirtos arī visas pasaules kontekstā, arī Latvijā.
Te var arī piemest klāt kādu interesantu pīrāgu – Twitter lietotāju ziņojumu skaits kopš konta atvēršanas. Šajā pētījumā tika izpētīti 50.000 Twitter lietotāji Lielbritānijā.
Situācija Latvijā
Latvijas apstākļos mums šajā jautājumā var palīdzēt SIA Soon radītais Latvijas tviterversa pētījums/apskats. Ko redzam šajā apskatā?
- Ik dienas tiek radīti ap 14 000 tvīti;
- 18% nav neviens tvīts – nav pateikuši pilnīgi neko;
- 81% lietotāju ir mazāk par 100 sekotāju – cilvēku, kas seko publicētajam
- saturam;
- 83% lietotāju seko mazāk par 100 cilvēkiem;
- 76% no visiem lietotāju ir mazāk par 100 tvītiem.
- 15% ir vairāk par 200 tvītiem
- 6% ir vairāk par 500 tvītiem
- Tikai 2% lietotāju ir vairāk par 1000 tvītiem.
Jaunākos datus ir iespējams aplūkot http://televizors.soon.lv.
Kā redzams, tad tendence ir līdzīga – daudz neaktīvo, attiecīgi maz aktīvo lietotāju. Tikai 6% ir vairāk nekā 500 tvīti. Ja paskatamies uz aktīvākajiem Twitter lietotājiem, tad viņiem ir pat vairāk nekā 10 000 tvīti (piemēram, krizdabz), kas būtībā atsver vairāk nekā 100 (!) lietotājus, kam ir 100 vai mazāk tvītu.
Šie pētījumi liek man vilkt paralēles starp Twitter un vairākiem tradicionālajiem mārketinga kanāliem. Sak, Jūsu vēstījumam būs tik un tik daudz kontaktu, lai gan patiesībā uz reklāmu paskatās un Twitter saiti noklikšķina labi ja 15% no visiem, kas to varētu izdarīt.
Tas arī liek aizdomāties, cik daudz resursu jāiegulda veiksmīgā sociālo mediju mārketingā. Kāda ir atdeve? Vai kāds vispār mēra atdevi vai tikai darbojas “jo tā vajag”.
No otras puses Facebook cipari tajā pašā Nielsen pētījumā ir ļoti pārliecinoši, pat negaidīti, ka ir tik liela atšķirība.
Tajā pašā laikā joprojām uzskatu, ka sociālajos tīklos, arī iekš Twitter ir jābūt savu iespēju robežās ikvienam plaša patēriņa preču vai pakalpojumu pārdevējam, jo:
- ir noteikta auditorijas daļa, tā saucamie trendu sekotāji, kas var izmainīt sabiedrības uztveri (tiesa gan abos virzienos…)
- ja paveiksies un Tavs vēstījums būs interesants/vajadzīgs/pārsteidzošs utt., tad, iespējams, 1 Tavs vēstījums no kādiem 100 vai 200 iegūs arī sprādziena efektu un ziņa izplatīsies pati no sevis
- būs tomēr klienti, apmeklētaji, kuriem būs patīkami, svarīgi apzināties to, ka viņiem ir iespēja ar Tevi runāt, diskutēt, viņi jutīs, ka zīmolam ir arī seja, tas nav nedzīvs radījums. Bet tad arī ir jākomunicē ar šiem cilvēkiem nevis jāignorē
- nu un, protams, ar šo komunikāciju tiek celta zīmola vērtība (jā, dažos gadījumos arī grauta) un pa vidu var arī veikt kādu tiešo pārdošanu.
- un galu galā vispār Tava esamība interneta kanālā palielinās. Jo vairāk Tu kaut kur liec par sevi manīt, jo labāk
- sociālie tīkli var palīdzēt risināt daudzus citus uzdevumus, teiksim, SEO/GO, arī e-pasta mārketinga uzdevumus utt.
Lai arī kā tur nebūtu, man liekas, ka lielākā problēma šobrīd ir uztverē, ka Twitter (arī citi sociālie tīkli) ir tiešās pārdošanas kanāls, lai gan ikvienam profesionālim ir skaidrs, ka tas ir vispirms zīmolvedības instruments, tikai pēc tam, iespējams, arī tiešās pārdošanas rīks.
Aigars - pēdējie 5 raksti
- Izzi Partnerprogramma - potenciāla TOP3 programma - 5-01-12
- Kas ir GoAffiliate partnerprogrammu tīkls? - 4-01-12
- iLive GoAffiliate konference 20.-21.janvārī - 7-12-11
- Seminārs par Interneta Mārketinga Tēmu - 31-10-11
- Pienācis Laiks Atklāt Affiliate Mārketinga Noslēpumus! - 20-09-11
Nav līdzīgu rakstu.
Line BreakAutors: Aigars (209 Raksti)
Mans lauciņš ir affiliate mārketings/partermārketings. No tā izriet, ka labi orientējos dažādos interneta mārketinga jautājumos.
Nu daži lieto dažādus RSS lasītājus vai cita veida ar API izveidotu automātiku, tā ka daži labi ja reizi mēnesī apskatās savu automatizēto tvītera kontu.. Nez kā ir ar šiem, vai tie tiek skaitīti pie aktīvajiem, vai mazaktīvajiem..
Principā tā arī ir kā tu saki. Sajūta, ka šobrīd uz sociālajiem mēdijiem skatās kā uz “brīnumzālēm”. Bet, ir dažādas vajadzības un dažādi risinājumi. Es zinu vienu reālu (Latvijas) gadījumu, kur Twitteris perfekti strādā kā pārdošanas veicināšanas rīks un dara to daudz efektivāk, kā 2-3 gadus atpakaļ tradicionālie kanāli. Lai arī ko teiktu “eksperti”, es nepiekritīšu nereti dzirdētajiem apgalvojumiem saistībā ar “sociālajiem kanāliem”, ka šitā ir “pareizi” un šitā darīt ir “nepareizi”.
Nav universālas veiksmes formulas. Ir jādara un jāanalizē. Foloveru liste pēc butības ir tas pats, kas meilliste, jo precīzāk esi trāpijis auditorijā, jo vairāk pārdosi. Bet pamatā tas tomēr ir zīmolvedības rīks, ko daudzi koorporatīvo kontu lietotāji neapzinās.
par šo tēmu runājot, es vispār uzskatu, ka sociālos tīklos Tev ir jābūt pašam sev, vienalga kas Tu esi, privātpersona vai uzņēmējs. Parādi citiem, ko Tu elpo, ko domā un tad jau interesenti pavilksies. Ja uzņēmums reālajā pasaulē ir s***, tad sociālo tīklu darbības, pat mākslīgi veidotas, nepalīdzēs. Un otrādi.
Praktiski tas ir tas, ko Tu saki, nav universālas formulas. Vienīgie ieteikumi no manas puses būtu:
Esi aktīvs, esi Pats, koncentrējies uz mērķauditoriju, liec citiem sekot sev nevis pats seko visiem pēc kārtas un viss būs kārtībā.
Interesants. FB ir ljoti progresiiva tauta un idiologija, iespejams, tas ir vinju nosleepuma pamats.
Jā, interesanta proporcija…
Bet tie, kuriem ir pāri par 1000 tvītiem, vai tur dažreiz nav vienai daļai tā pavairāk spama? Vai tie tvīti vienmēr ir kvalitatīvi?
Es lasīju 2 pētījumus par to, ko vēlas tvitter lietotāji un ko nevēlas…
Un tad nu sanāk koks ar diviem galiem – uzņēmums lai kaut ko par saviem jaunumiem pateiktu, bieži ir jāpievieno klāt links, arī kādam jaunam blogam bez linka neiztikt, savukārt lasītāji nevēlas daudz linkus…;):D
Paldies ar lielu interesi pārlasiju esošo info.Apstiprināju savas vadlīnijas un domas par notiekošo globālā un Latvijas mērogā ir skaidrs ka UK atšķirās no Latvijas un Pētijums +/- bieži vien i rkādam pakārtots.Latvija cik zinu nav spec petijumi ir tikai minējumi.
Ir doma iet pie JFK un TNS piedāvāt padziļinātu pētijumu. ar spec instrumentiem…
G”I
vel ir viena tāda lieta, kā tvītu kvalitāte, jo 10 000 tvītus var arī sarakstīt vnk normālu fufeli dzenot, ķipa no sērijas “Ēdu pusdienas”, “Braucu Tramvajā” utt. tāpēc pats personīgu labāk ietvītošu 2-5 reizes diena kko saturīgu, nevis 20-50 tvītus ar bezsakaru, kurš nevienam neinteresē!
Tā pa lielam tas ir vecais labais pareto princips (80/20 = 80% čiepstus izdveš 20% lietotāji), protams, ar reālās dzīves modifikācijām un iespējamām mērījumu kļūdam. Tā, ka sadalījums neizbrīna — tas būtu likumsakarīgs.
[...] nekad netiek pateikts, ka, piemēram, Lielbritānijā 7% Twitter lietotāju rada 79% satura… [...]